Nekustamā īpašuma veidi un klasifikācija
Pastāv daudz un dažādi veidi kā klasificēt nekustamo īpašumu. Tas ir atkarīgs no nekustamā īpašuma veida, izmantošanas, piemērojamiem normatīvajiem aktiem, utt. Apskatīsim īpašuma veidus, ar kuriem sastopamies nekustamo īpašumu starpniecības darījumos: zeme, māja un komercīpašums, dzīvoklis.
Zemes īpašums
Zemes īpašums sastāv no vismaz vienas zemes vienības un uz tās reģistrētajām ēkām un/vai būvēm. Ēku un būvju atrašanās uz zemes vēl nenozīmē, ka tās ir īpašuma sastāvā. Tikpat labi tās var piederēt citam īpašniekam. Zemes īpašuma sastāvā var būt arī vairākas zemes vienības. Tāpēc īpašumam un zemes gabalam katram ir savs numurs. Īpašumam tas ir kadastra numurs, zemes vienībai kadastra apzīmējums. Ja īpašumā ir tikai viena zemes vienība, tad numurs var sakrist ar kadastra apzīmējumu. Iegādājoties zemi, ir svarīgi iepazīties ar atļautajiem un plānotajiem zemes izmantošanas veidiem, zemes lietošanas mērķi, apgrūtinājumiem u.c. lietām, kas var būt nozīmīgas pircējam viņa plānotajai zemes izmantošanai
Māja un komercīpašums
Bieži vien ir neizpratne, ar ko atšķiras – būve, ēka un māja. Būves iedalās 2 grupās – ēkas un inženierbūves. Savukārt, ēkas iedalās dzīvojamās mājās un nedzīvojamās mājās (jeb mūsu terminoloģijā komercīpašums). Mājas sīkāk iedala – viena, divu un triju vai vairāku dzīvokļu mājas. Atslēgas vārds māju sīkākā sadalījumā ir dzīvojamo telpu grupa. Ja dvīņu mājai ir viena dzīvojamo telpu grupa, tad tā ir viena dzīvokļa māja jeb privātmāja. Viena dzīvokļa mājas ir savrupmājas, t.sk., individuālās mājas, villas, lauku mājas, vasarnīcas, dārza mājas u.c. Dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu mājas ir brīvi stāvošas vai savienotas dzīvojamās mājas ar divām dzīvojamo telpu grupām. Triju vai vairāku dzīvokļu mājas jau var uzskatīt par daudzdzīvokļu mājām, kuras iegādājas kā komercīpašumu. Pie komercīpašumu pieder arī nedzīvojamās ēkas - biroju ēkas, tirdzniecības ēkas, viesnīcas, utt.
Dzīvokļa īpašums
Dzīvokļa īpašums ir īpašums, kas sastāv no telpas vai telpu grupas mājā, kurā ir vairāki dzīvokļa īpašumi. Kā dzīvokļa īpašuma sastāvdaļa ir arī kopīpašuma domājamā daļa no mājas un/vai zemes vienības. Kopīpašumā ir arī domājamā daļa no palīgēkām, ja tādas ir. Ja, iegādājoties dzīvokli, esošajā dokumentācijā nevar atrast informāciju par zemes kopīpašuma daļām, tad var izdarīt secinājumu, ka zeme zem mājas nav īpašumā un ir neskaidrs zemes nomas maksas apmērs pēc 2024. gada 30. jūnija. Māja var arī nebūt sadalīta dzīvokļa īpašumos un dzīvoklis var būt arī kā zināms skaits ar domājamām daļām. Tādā gadījumā ir svarīgi saprast, vai ir kādā līgumā atrunāta kopīpašuma lietošanas kārtība, t.sk. atteikums no pirmpirkuma tiesībām.