10-Dec-2023
Novembra pēdējās dienās piedalījos SKDS veiktajā aptaujā, kuras mērķis bija noskaidrot uzņēmējdarbības vides stāvokli Latvijā. Intervija ilga aptuveni pusstundu, un es kaut kādā mirklī pieķēru sevi pie domas, ka es visu laiku dažādām lietām dodu zemākos un negatīvākos novērtējumus. Pēc tam pats ar sevi sāku apcerēt iespējamos iemeslus. Te man radās 3 iespējamie atbilžu varianti – man bija slikts garastāvoklis, SKDS jautājumi bija tendenciozi vai varbūt tiešām viss ir slikti. Tā kā biju piekritis sarunai, tad slikto garastāvokli atmetam. SKDS tomēr ir kompānija ar vārdu un vēsturi, negribētos ticēt mākslīga rezultāta radīšanai. Atliek trešais – varbūt tiešām viss ir slikti…
Atskatoties vēl dažas nedēļas atpakaļ, saprotu, ka manas bažas par uzņēmējdarbības vides stāvokli ir vairojusi Nacionālā drošības komisija. Tā ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā Zemesgrāmatu likuma grozījumus, kuru mērķis ir pastiprināt kontroli pār ārzemniekiem un uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu.
Komentārus par piedāvātajiem grozījumiem ir iesniegusi Ārvalstu investoru padome Latvijā un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse, bet viskodolīgāko secinājumu savā vēstulē Saeimas juridiskajai komisijai ir paudusi Latvijas Zvērinātu advokātu padome: “Padome vērš Komisijas uzmanību, ka likumprojekts esošajā redakcijā pasliktinās investīciju vidi Latvijā, radot nepamatotu administratīvo slogu ārvalstu juridiskām personām iegūt lietu tiesības Latvijā”.
Neiedziļinoties visās detaļās (to var izdarīt Saeimas mājas lapās vai Ivara Pommera Delfi rakstā), gribētos nocitēt daļu teikuma no problēmas apraksta likumprojekta anotācijā: “Esošā kārtība ir nepilnīga, …, kā rezultātā attiecībā uz minētām personām ir būtiski apgrūtināta datu apstrāde”.
Tātad sanāk, ka valsts institūcija (Nacionālā drošības komisija) piedāvā administratīvo slogu pārlikt uz kādu citu, jo redz pašiem esot būtiski apgrūtināta datu apstrāde! Par kādu datu apjomu iet runa? Saskaņā ar anotācijā pausto tās ir “23 195 fiziskas personas”. Nopietni?! Šis ir datu apjoms, kas ir apgrūtinošs priekš valsts?!
Likumprojekta anotācijas pamatojums sākas ar to, ka 2022. gada 24. februārī ir mainījusies drošības situācija Eiropā… Piedodiet, tagad ir 2023.gada beigas! Pagāja vairāk nekā pusotrs gads un mēs identificējām problēmu! Saeima, izskatot likumprojektu, noteica priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2023. gada 16. novembrim. Tieslietu ministrija lūdza pagarināt termiņu līdz 2024. gada 29. februārim, kas arī tika akceptēts. Nopietni?! Šis ir termiņš, kas ir nepieciešams valsts institūcijas viedokļa sagatavošanai?! Divi iespējamie atbilžu varianti – Nacionālā drošības komisijas likumprojekts ir bēdīgā stāvoklī vai Tieslietu ministrija nespēj ātrāk sagatavot viedokli. Forši, nedaudz vairāk nekā 2 gadi problēmas identifikācijai un priekšlikumiem par grozījumiem. Jautājums, kad vēl šie grozījumi un kādā veidolā ieraudzīs dienasgaismu?
Ieinteresētās organizācijas iesaistās un cīnās par savu taisnību un klientiem, taču man kā vērotājam no malas māc šaubas, ka viņiem kaut kas izdosies. Ja jau zemniekiem ar visiem lobijiem, publikācijām presē un saviem pārstāvjiem Saeimā neizdevās panākt 5% PVN augļiem un dārzeņiem, tad citiem ir pavisam mazas izredzes. No valsts puses tas varētu izskatīties tā – ja grib taisīt šeit biznesu, nu tad lai maksā! Nekustamo īpašumu sektors pašreiz nav tā vieta, kur būtu daudz brīvās naudas. Daļa attīstītāju nodarbojas ar caurumu lāpīšanu, novirzot resursus no mazāk sāpīgām vietām uz tām, kuras vairāk deg.
Nemaz negribas pieminēt tālāko anotācijas rakstīto. Piemēram uz jautājumu, vai tiesiskais regulējums ietekmē uzņēmējdarbības vidi, atbilde ir “Nē”!!!
Rezumējot:
- Mums ir grūti, lai dara citi
- 23 195 personas ir milzīgs datu apjoms, kas sagādā problēmas valstij
- Vajag 2 gadus, lai identificētu problēmu un iespējamos risinājumus
- Vajag 4 mēnešus, lai viena valsts institūcija noformulētu viedokli par otras valsts institūcijas gara darbu
Kāpēc es pieskaros šai tēmai? Mums tas ir svarīgi. Kā jau norādīju iepriekšējā blogā “nekustamā īpašuma bizness vienmēr ir atkarīgs no ārējā finansējuma pieejamības”. Apstiprinot šādus grozījumus likumā, vēl vairāk samazināsies ārvalstu kapitāls, kas savukārt samazinās tirgus aktivitāti un cenas. Šo situāciju noteikti vēl pastiprinās Saeimas akceptētā palīdzība kredītņēmējiem. Katrā ziņā, tas viss neraisa optimismu ne par uzņēmējdarbības vidi, ne par tirgus perspektīvām, bet nu gaidīsim Saeimas lēmumu un tad jau redzēsim…
P.S. Ja šo gadījumā lasa atbildīgās institūcijas, tad ceru, ka viņi uztvers veselīgo kritiku.
Ivars Rubenis