Blogs

Varētu diskutēt, kādos terminos nosaukt to, kas pašlaik notiek nekustamo īpašumu tirgū. Kāds varētu teikt, ka tirgū ir iestājusies stagnācija, bet vēl kāds, ka tirgus nīkuļo. Nepieciešams arvien lielāks laiks, lai realizētu īpašumu par tirgus cenu. Nekustamo īpašumu starpniecības līderis “Latio” regulāri veic pētījumus, kas parāda, ka gada laikā īpašumu realizācijas termiņš par tirgus  cenu ir pieaudzis 3 (!!!) reizes (2022.gada jūlijs – 2023.gada augusts). “Delfi Bizness” savā rakstā “Vai jauno mājokļu tirgus miris? Ko rāda projektu un attīstītāju ‘Top’” analizē, cik lielā mērā ir sabremzējies jauno un renovēto mājokļu tirgus. Skaidrs ir viens – aktivitāte ir samazinājusies. 

2021. un 2022. gadā tirgū bija liels cenu kāpums. Cilvēkiem bija lielas inflācijas gaidas, bija uzkrāta nauda no COVID laiku kompensācijām, Latvijā bija pieejamas ārvalstu investīcijas, pasaulē pieauga pieprasījums pēc būvmateriāliem, t.sk., koksnes , kas “uzrāva” debesīs mežu un koku cenas. Tie ir tikai daži no faktoriem, kas lika iepriekšējos gados pārdošanas cenām kāpt. Iepriekšējos gados tika pirkts viss par jebkuru cenu. Īpaši liels kāpums bija lauksaimniecības zemju un mežu sektorā. Tagad šis kāpums ir apstājies, bet pārdošanas cenas ir tur, kur tās ir uzkāpušas. 
Tagad no tirgus ir aizgājusi austrumu kaimiņzemes lielā nauda, savu darbību uz pauzes ir nolikuši  skandināvu fondi, EURIBOR kāpums ir piebremzējis hipotekārās kreditēšanas tirgu. AS "EfTEN Capital" dibinātājs Viljars Arakass norāda, ka “nekustamā īpašuma bizness vienmēr ir atkarīgs no ārējā finansējuma pieejamības, no banku aizdevumiem”.

Augstās cenas un finansējuma pieejamības trūkums ir iemesli, kāpēc tirgū ir maz naudas un kāpēc pircēju un pārdevēju cenas nesatiekas. Ļoti labi var saprast pārdevējus, jo neviens negrib pārdot lētāk, ja pirms tam varēja to izdarīt dārgāk. Šī situācija nedaudz  atgādina kazino – azartiskais spēlmanis pēc tam bieži vien nožēlo, ka nav ātrāk beidzis spēlēt… 

Varētu teikt, ka tirgus ir uz pauzes, un investori, attīstītāji un bankas gaida EURIBOR kritumu.  "Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks prognozē, ka tālāks procentu likmju kāpums nebūs un kritums gaidāms jau nākamā gada vēlā pavasarī. Cik atceros, tad pirms pēdējās EURIBOR likmes celšanas arī bija prognozes, ka tās vairāk netiks celtas. Es kā cilvēks parastais un šajā nozarē strādājošais gribētu ticēt šai prognozei. Bet, ja pat šī sapņainā cerība piepildās, nekas nenotiks uzreiz. Bankas uzreiz “nemetīs” visiem pakaļ kredītus, investori uzreiz nesāks investēt un attīstītāji nesāks virzīt jaunus projektus. Būs nepieciešams laiks, lai tirgus atdzīvotos un procesi sakārtotos. Mans spekulatīvais minējums – pusgads. 

Tātad, ko mēs varam sagaidīt no tirgus turpmākajā gadā un pēc tam? Turpmākā gada laikā, manuprāt, nebūs nekādu nopietnu izmaiņu. Ja kādam būs nepieciešamība pārdot, tad viņam nāksies samazināt cenu. Tie, kuriem nevajadzēs pārdot, gaidīs. Kas būs pēc tam? Saka, ka ekonomists ir cilvēks, kurš pēc tam paskaidro, kāpēc ir noticis savādāk. Negribu prognozēt, citādi nāksies pēc tam skaidrot…

5-Oct-2023